Ētikas kodekss / komisija
Ētikas komisija:
Indra Majore-Dūšele, ētikas komisijas priekšsēdētāja
Anda Lase, ētikas komisijas locekle
Ineta Heinsberga, ētikas komisijas locekle
Evija Vilka, ētikas komisijas locekle
Kontakti:
Indra Majore-Dūšele
E-pasts: indra.majore.d@gmail.com
Tālr.: 29577764
Latvijas Mākslas terapeitu ētikas kodekss
Pārskatīts un apstiprināts 2020.gada 7.marta kopsapulcē
Latvijas Mākslas terapeitu ētikas kodekss (turpmāk – kodekss) ir saistošs un to jāievēro visiem Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem, kā arī mākslas terapijas studentiem visos profesionālās darbības un attīstības etapos. Kodekss ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas ergoterapeitu ētikas kodeksā, Lielbritānijas Profesionālo Mākslas Terapeitu Asociācijas Ētikas Normu un Standartu Kodeksā, Eiropas Mūzikas terapijas asociāciju ētikas kodeksā un Eiropas Deju un kustību terapijas asociāciju ētikas kodeksā noteikto.
Mākslas terapeita profesionālajā darbībā ir saistoši arī PVO Pacientu tiesību deklarācija, LR Pacientu tiesību likums, Eiropas Padomes Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu, UNESCO Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību deklarācija, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (deja un kustība, drāma, mūzika, vizuāli plastiskā māksla). Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, ar klientiem/ pacientiem, kuriem ir somatiski, psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības, vai ar praktiski veseliem cilvēkiem personības pilnveidei.
Mākslu terapija (turpmāk – mākslas terapija) Latvijā ir veselības aprūpes joma, kas ietver četru mākslas terapijas specializāciju kopumu – deju un kustību terapija, drāmas terapija, mūzikas terapija, vizuāli plastiskā mākslas terapija.
- Mākslas terapeita (turpmāk – MT) ētikas pamatprincipi
1.1. MT darbības pamatprincips ir nodrošināt kvalitatīvu mākslas terapijas pakalpojumu atbilstoši specializācijai (deju un kustību terapijā, drāmas terapijā, mūzikas terapijā vai vizuāli plastiskajā mākslas terapijā), respektējot klientu/ pacientu un grupu vajadzības un tiesības, neatkarīgi no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, kultūras, dzimuma, dzimuma identitātes, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
1.2. MT savā profesionālajā darbībā tiecas ievērot augstākos mākslas terapijas profesionalitātes standartus un prasības, kas noteiktas Eiropas, Latvijas, MT profesionālo asociāciju normatīvajos aktos un dokumentos.
1.3. Kodeksa galvenais mērķis ir aizsargāt klientus/ pacientus no kaitējuma, ko var izraisīt neētiska prakse, un nodrošināt, ka klientu/ pacientu labklājība vienmēr ir prioritāra pār citiem apsvērumiem un prioritātēm.
1.4. MT ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci (skatīt MT profesijas standartu) un kvalifikāciju, teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu, nepārtraukti rūpējoties par savu profesionālo tālākizglītību, regulāri apmeklējot supervīzijas (skatīt MT sertifikācijas un resertifikācijas kārtību), kā arī aktīvi piedaloties mākslu terapijas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā. - MT atbildība pret klientu/ pacientu, t.sk. nepilngadīgajiem
2.1. MT ir informēts par nevienlīdzību, kas raksturīga terapeitiskām attiecībām. Attiecības ar klientu/ pacientu vienmēr jāveido profesionāli, izvairoties no jebkāda veida klienta/ pacienta emocionālas, seksuālas, sociālas vai ekonomiskas izmantošanas savu personīgo interešu apmierināšanai, vai labuma gūšanai.
2.2. MT jāstrādā saskaņā ar skaidri formulētu vienošanos (mutisku un/ vai rakstisku) ar klientu/ pacientu un/ vai viņa aprūpētāju. Tajā jāietver:
2.2.1. Mākslas terapijas modalitāte (skaidrojums par mākslas terapijas iespējām, riskiem un ierobežojumiem);
2.2.2. Mākslas terapijas procesa mērķi un paredzamais ilgums;
2.2.3. Samaksa (ja atbilstoši);
2.2.4. Konfidencialitātes un konfidencialitātes ierobežojumu skaidrojums: ja mākslas terapija ir sniegta bērnam vai pusaudzim, tad jāveic skaidrojums par konfidencialitātes ierobežojumiem, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam;
2.2.5. Vienošanās par klienta/ pacienta tiesībām, pienākumiem un sekām.
2.3. MT ir jāiesaistās terapeitiskajās attiecībās un mākslu terapijas procesā pēc nosūtījuma no citiem speciālistiem vai klienta/ pacienta brīvprātīgas pieteikšanās.
2.4. MT jāstrādā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei un specializācijai, apzinoties savas kompetences robežas, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar citiem speciālistiem vai arī iesakot klientam/ pacientam konsultācijas pie cita speciālista.
2.5. MT ētiski nepieņemama ir klienta/ pacienta vai sabiedrības maldināšana par savu profesionālās kvalifikācijas līmeni un/ vai mākslas terapijas procesa iespējamiem rezultātiem.
2.6. MT ir atbildīgs par klienta/ pacienta drošību (fizisko, emocionālo) mākslas terapijas procesā.
2.7. MT nav tiesīgs veikt savu profesionālo darbību (izvērtēšana, mākslas terapijas procesa vadīšana, procesa novērtējums, supervīzija, apmācība, pētniecība), ja atrodas neatbilstošā fiziskā vai emocionālā stāvoklī.
2.8. MT var atteikties strādāt ar klientu/ pacientu, pamatojot savu atteikumu un palīdzot klientam/ pacientam atrast piemērotu speciālistu.
2.9. MT pienākums ir veikt profesionālajai videi atbilstošu precīzu un korektu terapeitiskā procesa dokumentāciju.
2.10. MT pienākums ir attīstīt un nodrošināt savu multikulturālo kompetenci:
2.10.1. MT jāspēj identificēt un cienīt klienta/ pacienta kultūras atšķirības un būt pieņemošam.
2.10.2. MT jāspēj atpazīt ar kultūru saistītās vērtības un uzskatus, un to ietekmi gan uz terapeita, gan klienta/ pacienta identitāti, un mākslas terapijas procesu.
2.10.3. MT jāizmanto metodes/ tehnikas, kuras ir savienojamas ar klienta/ pacienta dzīves pieredzi, vērtību sistēmu. Piemērot modalitāti, kas ir saistoša attiecīgajai kultūrai.
2.11. MT vienmēr saglabā terapeita – klienta/ pacienta attiecības profesionālo attiecību ietvaros, t.i. neiesaistās romantiskās un seksuālās attiecībās ne ar klientiem/ pacientiem, ne ar viņu partneriem vai ģimenes locekļiem, kā arī izvairās no duālu attiecību veidošanas.
2.11.1. Situācijās, kur MT nonāk apstākļu radītās multiplās lomās, MT profesionāli pārrunā ar klientu/ pacientu šādas situācijas ierobežojumus un riskus, lai mazinātu iespēju nepareizai lomu interpretācijai.
2.11.2. MT ir jābūt atbildīgam, lai jebkurās attiecībās, kas tiek veidotas ar klientu/ pacientu pēc terapijas procesa noslēguma, tiktu novērsts klienta/ pacienta izmantošanas risks (emocionālas, fiziskas, seksuālas vai finansiālas).
2.12. Iekļaujot mākslas terapijas organizēšanas procesā IT iespējas:
2.12.1. MT ir jāievēro konfidencialitātes un Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Latvijas normatīvie dokumenti.
2.12.2. Izmantojot sociālos tīklus, MT jāizturas atbildīgi pret sava privātuma publiskošanu, izvērtējot par sevi pieejamās informācijas iespējamo ietekmi uz terapeitiskajām attiecībām vai profesionālo tēlu.
2.12.3. Izmantojot mākslu terapijā attālināto konsultēšanu, MT rūpīgi jāizvērtē pārstāvētās mākslas terapijas specializācijas specifika un jābūt atbildīgam par pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu.
2.13. MT, strādājot ar nepilngadīgu klientu/ pacientu, kad tas ir iespējams, iesaista un pārrunā ar nepilngadīgā klienta/ pacienta vecākiem/aizbildņiem vai aprūpētājiem terapijas mērķus un sasniegumus, lai nodrošinātu un sekmētu nepilngadīgā klienta/ pacienta terapijas procesu.
2.14. MT mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību. MT, kuram kļuvis zināms par bērnu tiesību pārkāpumu ir pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai. - Konfidencialitāte un informācijas aizsargāšana
3.1. MT ir jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, kas iegūta profesionālās darbības laikā, izņemot tos gadījumus, kad informācijas neizpaušana par darba saturu rada draudus klienta/ pacienta, MT vai sabiedrības drošībai, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
3.1.1. Strādājot ar grupu, MT jāaicina grupas dalībniekus ievērot konfidencialitāti attiecībā uz citiem grupas dalībniekiem.
3.1.2. Saņemot klienta/ pacienta/ aprūpētāja atļauju, informācija var tikt atklāta:
3.1.2.1. Multidisciplināras komandas dalībniekiem un speciālistiem, kas iekļauti klienta/ pacienta aprūpē;
3.1.2.2. Praktikantiem, kuriem ir saistošas tādas pat prasības pret konfidencialitāti, kā MT;
3.1.2.3. Anonīma informācija var tikt publicēta vai prezentēta kā gadījuma analīzes vai pētījuma projekta daļa.
3.2. Visa informācija (dokumentācija, foto, video, mākslas darbi), kas saistīta ar mākslas terapijas procesu ir jāuzglabā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas informācijas glabāšanas prasības. - MT atbildība pret studentiem, praktikantiem un supervīzējamajiem
4.1. Mākslas terapijas studenta individuālās terapijas vai mākslas terapijas grupas procesā nedrīkst iesaistīt personas, kas ir saistītas ar studenta apmācības, prakses vai supervīzijas procesu.
4.2. Studiju programmas personālam, kam ir pamatotas šaubas par kāda studenta/ praktikanta profesionālās attīstības iespējām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo studentu/ praktikantu un (nākotnes) klientus/ pacientus.
4.3. Supervīzoriem, kam ir pamatotas šaubas par kāda supervīzējamā/ praktikanta rīcības neatbilstību labas prakses prasībām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo supervīzējamo/ praktikantu un viņa klientus/ pacientus.
4.4. Prakses vadītājs/ supervizors nedrīkst uzticēt praktikantam vai supervīzējamajiem klīnisku atbildību bez atbilstošas pārraudzības.
4.5. MT pēc iespējas ir jānodrošina, ka potenciālie studenti, supervīzējamie, pretendenti uz profesionālu atzīšanu vai finansējumu pētniecībai, netiks diskriminēti saistībā ar viņu sociālo statusu, invaliditāti, etnisko, dzimuma vai rases piederību, reliģiju, seksuālo orientāciju vai jebkādām citām atšķirībām, kam nav saistība ar profesionālo kompetenci. - Pētniecība
5.1. Visos pētījumos, kur tieši vai netieši ir iesaistīti klienti/ pacienti, prioritāras ir klientu/ pacientu intereses un drošība.
5.2. Biomedicīniska pētījuma veikšanai, ir jāsaņem atļauja no atbilstošas ētikas komitejas.
5.3. Ir jāievēro pētījuma iesaistīto personu (autoru) tiesības. Līdzstrādnieku un darba vadītāju ieguldījums ir jānorāda katrā prezentācijā vai publikācijā.
5.4. Publiskojot pētījuma datus, tie jāatspoguļo atbilstoši starptautiskas, labas prakses standartiem. - MT atbildība pret citiem profesionāļiem un profesiju
6.1. MT jātiecas pēc savstarpēji atbalstošām sadarbības attiecībām ar kolēģiem un citiem speciālistiem, ievērojot kolēģu un citu multidisciplinārās/ multiprofesionālās komandas speciālistu kompetences un prasmes, pienākumus un atbildību, veicinot komandas darbu, lai veicinātu klientu/ pacientu labklājību.
6.2. MT vienmēr jātiecas radīt pozitīvu priekšstatu par savu profesiju publiskajā telpā (t.sk. sociālajos tīklos), demonstrējot kvalitatīvas prakses standartus un kompetenci, kā arī nodibinot koleģiālas attiecības ar kolēģiem un citiem speciālistiem.
6.3. MT jāatturas no noniecinošiem un nepamatotiem izteikumiem par kolēģiem un citiem speciālistiem, bet konflikta gadījumā jāmeklē savstarpēji pieņemami risinājumi.
6.4. MT iespēju robežās jāinformē sabiedrība par mākslu terapiju, tās sasniegumiem, publiskās situācijās prezentējot sevi, savu profesiju, profesionālās asociācijas un darbību. - Ētikas Kodeksa ievērošana un sūdzību izskatīšana
7.1. Ētikas Komisija (turpmāk – ĒK) 5 cilvēku sastāvā ievēl Latvijas Mākslu terapijas asociācijas apvienība (turpmāk LMTAA) biedru Kopsapulce uz 5 gadiem.
7.2. LMTAA Ētikas komisija seko Kodeksa ievērošanai, jaunu izmaiņu ieviešanas nepieciešamībai un izskata iesniegtās sūdzības.
7.3. Klienti/ pacienti un klientu/ pacientu pārstāvji, kā arī MT var iesniegt Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības sūdzības par LMTAA biedru rīcību vai izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu un/ vai nosodāmu.
7.4 Sūdzības par konflikta situācijām vai par Kodeksa normu un principu neievērošanu rakstiski iesniedzamas ĒK.
7.5. ĒK informē MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, par sūdzības saņemšanu un tās saturu, kā arī informē LMTAA valdi par sūdzības saņemšanu.
7.6. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, (turpmāk – abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu izskatīt sūdzību un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek uzaicinātas piedalīties ĒK sēdē, kurā izskatīs sūdzību un kura tiek organizēta 3 nedēļu laikā no sūdzības saņemšanas brīža.
7.7. ĒK ir pienākums izskatīt sūdzību mēneša laikā no tās saņemšanas. Ja izskatīšana noteiktajā termiņā nav iespējama, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem.
7.8. ĒK sēdē abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzībā minēto situāciju un paust viedokļus. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, ĒK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:
7.8.1. Aicināt MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, komentēt sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem;
7.8.2. Aicināt sūdzības iesniedzēju komentēt savu sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem;
7.8.3. Sūdzības izskatīšanā pieaicināt sūdzībā minētā MT supervīzoru(s), lūdzot konsultāciju par konkrētā gadījuma aspektiem;
7.9. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski, šī informācija ir konfidenciāla.
7.10. ĒK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. ĒK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un LMTAA Valdei.
7.11. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts ētisks pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LMTAA Valdei par iespējamo rīcību, lai novērstu pārkāpuma sekas un/ vai līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.
7.12. LMTAA Valde, ievērojot MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, ētiska pārkāpuma raksturu, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
7.12.1. izteikt brīdinājumu;
7.12.2. informēt LMTAA biedrus par izdarīto ētisko pārkāpumu;
7.12.3. izteikt rājienu;
7.12.4. aicināt apmeklēt papildus apmācību/ supervīziju;
7.12.5. ierosināt sertifikācijas komisijai anulēt profesionālo sertifikātu;
7.12.6. ierosināt kopsapulcei izslēgt personu no LMTAA biedru saraksta.
7.13. MT, kurš ir atzīts par vainīgo ētiska pārkāpuma izdarīšanā, ir tiesīgs iesniegt apelāciju. Apelāciju var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot to rakstveidā LMTAA Valdei.
7.14. LMTAA Valde, saņemot MT apelāciju, 10 dienu laika izveido apelācijas komisiju 3 neatkarīgu ekspertu sastāvā.
7.15. LMTAA pārstāv savus biedrus un aizstāv mākslas terapijas profesionālās intereses.
