arttherapy.lv

Ziņojums par Pasaules Veselības organizācijas pārskatu Kādi ir eksistējošie pierādījumi mākslas lomai veselības un labizjūtas uzlabošanā?

Pēc vairāk kā 3000 dažāda dizaina pētījumu rezultātu apkopošanas, kas publicēti no 2000.gada līdz 2019.gada maijam un ir tapuši angļu un krievu valodās, PVO ir nākusi klajā ar pārskatu par mākslas lomu veselībā. Tā mērķis ir vērst valstu politikas veidotāju uzmanību uz bagātīgo pierādījumu bāzi, kas ļauj secināt, ka mākslai ir liela nozīme cilvēka veselībā –  profilaksē, veselības veicināšanā un slimības ārstēšanā – visas dzīves garumā un, attiecīgi, rosināt ņemt vērā šos datus, veidojot kultūras, veselības un sociālo politiku. Pārskatā ir secināts, ka mākslai ir potenciāls ietekmēt kā garīgo tā fizisko veselību, ka mākslā balstītas intervences ir ekonomiski izdevīgas, ka māksla risina tādas problēmas, kuras veselības aprūpes sistēmai risināt ir sarežģīti un ka eksistē daudz pierādījumu no dažādām disciplīnām par mākslas labvēlīgo ietekmi uz veselību.

Būtiski ir atzīmēt, ka pārskatā vārds māksla lietots tā visplašākajā nozīmē. Iekļautie pētījumi aplūko visu mākslas žanru spektru, sākot ar arhitektūras un interjera dizaina nozīmi slimnīcās, digitālo un kino mākslu, koncertu apmeklējumiem, mākslas vērošanas nodarbībām, cirku, rokdarbiem, maģisko triku un literatūras, dejas, mūzikas un vizuālās mākslas veidošanu un vērošanu u.t.t. Mākslu terapija, kāda tā eksistē Latvijā, pārskatā minēta retos gadījumos, pārsvarā izceļot mūzikas terapiju, taču vairāk aprakstot mūzikas efektu vispārīgi. Autori uzsver, ka mākslas estētiskais, sensorais, sociālais un fiziskais faktori labvēlīgi ietekmē veselību dažādos līmeņos, gan tad, ja to vēro, gan tad, ja iesaistās tās veidošanā.

Veselības tēmas, kas aplūkotas pārskatā tiek iedalītas divās grupās – profilakse un veselības veicināšana un slimības pārvaldīšana un ārstēšana. Tās, savukārt iedalās apakšgrupās un saistībā ar profilaksi un veselības veicināšanu tiek minēts, ka māksla ietekmē veselības sociālās determinantes (sociālā kohēzija, sociālā nevienlīdzība); bērnu attīstību (mātes-bērna saikne, valoda un runa, mācību sasniegumi); veselības uzvedību (veselīgs dzīvesveids, veselības komunikācija, līdzestība); profilaksi (labizjūta, garīgā veselība, kognitīvā lejupslīde, trauslums) un aprūpi (slimības izpratne, klīniskās prasmes, aprūpes sniedzēju atbalsts). Savukārt, slimības pārvaldīšanā un ārstēšanā māksla palīdz cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām (perinatālajā periodā, pie vieglām un vidējām garīgām saslimšanām, smagām garīgām saslimšanām, traumām un vardarbības); atbalsta cilvēkus ar akūtām saslimšanām (priekšlaicīgi dzimušos mazuļus, ķirurģisko un invazīvo procedūru pacientus, pacientus intensīvajā terapijā); palīdz pacientiem ar neiroloģiskiem un attīstības traucējumiem (autisms, bērnu cerebrālā trieka, insultas, citi iegūti smadzeņu bojājumi, deģeneratīvās saslimšanas, demence); palīdz saskarsmē ar neārstējamām saslimšanām (vēzis, elpceļu slimības, diabēts, sirds-asinsvadu slimības) un sniedz atbalstu dzīves noslēgumā (paliatīvā aprūpe un zaudējums). Svarīgi, ka tiek aplūkots ne tikai pacienta un viņa piederīgo skatu punkts, bet arī mākslas loma veselības aprūpes sniedzēju, arī ārstu, pieredzē. Minēts, ka māksla spēj skaidrot veselības problēmas gan plašākai sabiedrībai, gan pacientam, gan arī veselības aprūpes personālam.

Kopsavelkot tiek secināts, ka mākslai ir būtiska loma veselībā un tam eksistē daudz pierādījumu. Tāpat arī ir izteikts aicinājums veikt aizvien jaunus pētījumus un papildināt pierādījumu bāzi. Īpaši tiek rosināts veikt nacionāla līmeņa pētījumus, iesaistot pēc iespējas plašāku dalībnieku skaitu kā arī veikt tādus pētījumus, kas vērtē konkrētu intervenču efektivitāti.

Pārskatu veidoja Elīna Cauna

What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? A scoping review (2019)

Šeit raksts, kurā apkopota informācija no ziņojuma:

Art therapy is finally being taken seriously as a tool for boosting health

Attēls: pexels.com